LKOK nr.3/728

Grīnbergs, Richards

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1894. g. 18. februārī Augstrozes pagastā.

+ 1940/1

[Apbedīts Ādažu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 30. marta kauju pie Slokas.

Paaugstināts par kapteini un, skaitot ar 1920. g. 10. februāri, par pulkvedi-leitnantu.

NKVD apcietināts 1940. g. rudenī. 1941. g. jūlijā atrasts nošauts Baltezerā. Apbedīts Ādažu kapos.

GRĪNBERGS RIHARDS Teņa dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1894. g. 18. febr. Augstrozes pag. Lielcēsniekos. Beidzis Čerņajeva reālskolu Pēterburgā, pēc tam sācis studijas.

1915. g. okt. brīvprātīgi iestājies latv. strēln. formējumos. Pēc mācību komandas beigšanas Rezerves bataljonā komandēts uz Vladimira karaskolu. To beidzis 1916. g. sept. un atgriezies Rezerves bataljonā. 1917. g. 3. janv. pārvietots uz 5. Zemgales latv. strēln. pulku. Piedalījies kaujās 1917. g. janv. un aug. Apbalv. ar Staņislava ordeņa III šķ.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 17. dec. Limbažu rotā, vēlāk iedalīts Neatkarības rotā. Pēc tās pārveidošanas par bataljonu iecelts par rotas komandieri. Piedalījies kaujās pie Lielauces, Skrundas un Rīgas atbrīvošanā.

1919. g. 30. martā pie Slokas, kad lielinieki uzbruka pilsētai no trijām pusēm un jau ieņēma vairākus namus, G. zem spēcīgas uguns vadīja pretinieka triecienu atsišanu, tad pretuzbrukumā atsvieda lieliniekus līdz Asariem
22. maijā uzbrukumā Rīgai spēcīgā apšaudē veda savu rotu pāri Ložmetējkalnam un Tīreļpurvam, pie Piņķu muižas sakāva lielinieku vienību, ieguva 2 smagos lielgabalus, kā arī citas trofejas.

Pēc Rīgas atbrīvošanas paaugst. par kapteini, nosūtīts uz Latgales fronti. Ieskaitīts 1. Liepājas kājn. pulkā, bataljona komandieris. 1919. g. nov. piedalījies kaujās pret bermontiešiem, no 1920. g. janv. atkal cīnījies Latgalē. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu. skaitot no 1920. g. febr.

Atvaļināts 1921. g. 17. febr. Piešķirta jaunsaimn. Unguru muižā. Bataljona komandieris 8. Valmieras aizsargu pulkā. 1927. g. dec. iestājies robežapsardzības dienestā. Jaunlatgales apg. 3. raj. priekšnieks. 1931. g. pārcelts uz Daugavpili, Politpārvaldes Daugavpils raj. priekšnieks. Apbalv. ar TZO IV šķ. Pārcelts uz Rīgu, pilsētas 10. policijas iecirkņa priekšnieks.

1940. g. vasarā arestēts, 1941. g. pēc krievu aiziešanas atrasts Baltezerā nošauts. Apbedīts Ādažu kapos.