L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/1134: Jānis Grosbergs

LKOK nr.3/1134

Grosbergs, Jānis


Kapteinis 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1896. g. 28. augustā Rūjienā.

+ 1970. g. 29. aprīlī St. John, Newfoundland, Kanādā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 10. novembra kauju pie Torņakalna.

Paaugstināts par pulkvedi-leitnantu. 2. pasaules karā Latviešu leģionā. Pēc kara no Vācijas izceļoja uz Kanādu.



LKO  TZO 
SVAN 
PLRE 

GROSBERGS JĀNIS Mārtiņa dēls
8. Daugavpils kājn. pulka kapteinis.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1896. g. 28. aug. Rūjienā. Mācījies ģimnāzijā.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. febr., beidzis Irkutskas praporščiku skolu. Pēc tam dienējis 5. Zemgales latv. strēln. pulkā. 1916. g. 23. dec. Ziemassvētku kauju laikā ievainots. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. Dienestu beidzis 1917. g. 21. dec.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 24. dec., dienējis Atsevišķajā (Studentu) rotā, piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, Rīgas atbrīvošanā. Pēc tam pārcelts uz 8. Daugavpils kājn. pulku, kura sastāvā cīnījies pret bermontiešiem un tālākās brīvības cīņu kaujās.

1919. g. 10. nov. dienvidos no Šampētera muižas ienaidnieka pretuzbrukuma laikā spēcīgā ugunī G. tiešā pretinieka tuvumā atklāja uguni, izraisīja uzbrucēju rindās apjukumu un piespieda to slēpties grāvjos. Izmantodams izdevību, pats devās straujā triecienā, kura laikā ieguva trofejas, tā lielā mērā sekmēdams ienaidnieka atsišanu un deva iespēju mūsu spēkiem apiet Torņakalnu no dienvidiem.

Dienestu turpinājis arī pēc brīvības cīņām Armijas komandiera štāba Operatīvajā daļā. 1926. g. paaugst. par pulkvedi-leitnantu. 1930. g. pārcēlis uz 2. Ventspils kājn. pulku par bataljona komandieri. 1936. g. pārcēlis uz Armijas komandiera štābu par nodaļas vadītāju. Apbalv. ar TZO IV šķ., Polijas "Polonia Restituta" ordeni.

2. pasaules kara laikā iesaukts latv. leģionā. 1944. g. febr.-aug. Liepājas policijas pulka komandieris, piedalījies kaujās Austrumu frontē. Kara beigas sagaidījis Vācijā. Dzīvojis bēgļu nometnēs Ambergā, Eslingenē. Vēlāk emigrējis uz Kanādu. Dzīvojis Ņūfaundlendā, Sentdžonsas pilsētā, kur 1970. g. 29. apr. miris.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :