LKOK nr.3/397

Grosvalds, Jānis

Virsleitnants 2. Cēsu bataljonā.


* 1891. g. 15. septembrī Cēsu pagastā.

+ 1933. g. 16. jūlijā Rīgā.

[Apbedīts Araišu kapos.]

Apbalvots par 1919. g. 22. maija uzbrukumu nocietinātai Slokas-Asaru līnijai.

Pēdējā dienesta pakāpe pulkvedis.

GROSVALDS JĀNIS Jāņa dēls
Cēsu rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1891. g. 15. sepl. Cēsu pag. Zemkopis.

No 1915. g. aug. sākuma līdz 1917. g. nov. dienējis latv. strēln. formējumos. 1916. g. beidzis Saratovas praporščiku skolu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. nov., cīnījies pret lieliniekiem Vidzemē. Cēsīm krītot, ieskaitīts Iekšlietu ministrijas dienestā, vēlāk Liepājā atkal uzņemts armijā. Sākumā kareivis, vēlāk vada un pusrotas komandieris.

1919. g. 22. maijā uzbrukumā nocietinātajai Slokas-Asaru līnijai G., neskatoties uz spēcīgu ienaidnieka šauteņu, ložmetēju un lielgabalu uguni, kopā ar savu vadu pirmais sasniedza drāšu žogu un pāri tam ielauzās pretinieka līnijā. Ienaidniekiem nācās atkāpties, un mūsējie varēja sekmīgi turpināt triecienu.

Pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. g. jūn. Vējavā un Vecpiebalgā saformējis 8. Piebalgas bataljonu, kas ieskaitīts 2. Ventspils kājn. pulkā kā 3. bataljons. Vadījis šo vienību kaujās Latgales frontē, īpaši izceļoties Varakļānu ieņemšanā, kad bataljons gāja frontālā triecienā. Par kauju nopelniem G. paaugst. par pulkvedi-leitnantu.

Pēc brīvības cīņu beigām turpinājis dienestu 3. Jelgavas kājn. pulkā kā bataljona komandieris un pulka saimn. daļas priekšnieks. No 1925. g. pulka komandiera palīgs 9. Rēzeknes. 10. Aizputes un 3. Jelgavas kājn. pulka. 1929. g. apbalv. ar TZO III šķ., 1931. g. paaugst. par pulkvedi. Piešķirta jaunsaimn. Lutriņu pag. Jaunmuižā. Miris 1933. g. 16. jūl. Apbedīts Araišu kapos.