LKOK nr.3/156

Heinrichsons, Heinrichs

Virsseržants Kurzemes artilērijas pulkā.


* 1894. g. 7. janvārī Gdovā, Pēterburgas guberņā.

+ 1927. g. 11. jūlijā noslīcis Lielupē pie Jelgavas.

[Apbedīts Jelgavā, Nikolaja Brāļu kapos.]

Apbalvots par 1920. g. 15. jūlija durkļu cīņu pie Lovušku ciema Latgalē.

HEINRIHSONS HEINRIHS Riharda dēls
Kurzemes artilērijas pulka virsseržants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1894. g. 7. janv. Pēterburgas gub. Dobrudžas apr. Gdovā. Izglītojies Lugas ģimnāzijā, beidzis 5 klases. Elektromehāniķis Lugas pilsētā.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. sept., 19. Arhangelogorodas dragūnu pulka sastāvā piedalījies kaujās pret vāciešiem Kauņas raj. Tā paša gada sept. brīvprātīgi pārnācis uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonu, dienējis Fr. Brieža 1. rotā. Piedalījies daudzās kaujās, trīsreiz ievainots. 1917. g., atstājot Rīgu, kā ievainotais kritis vācu gūstā. Apbalv. ar 3 Jura krustiem un Jura medaļu. Pēc gūsta dienējis Bulaka-Balahoviča armijā, cīnījies pret lieliniekiem.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1920. g. 5. maijā.

1920. g. 15. jūl. H. brīvprātīgi piedalījās izlūkgājienā lielinieku aizmugurē Latgalē. Atgriežoties uz mūsu pozīcijām kopā ar ienaidniekiem atņemtiem lielgabaliem un gūstekņiem, mūsu izlūki uzdūrās ienaidnieka slēpnim, kas sāka apšaudi ar ložmetēju. H. kā pirmais metās durkļu triecienā, aizraudams sev līdzi citus karavīrus. Tas radīja lieliniekos paniku, tie aizbēga, atstādami savu ložmetēju.

Pēc brīvības cīņām dienējis Robežsargu pulkā, tad Sapieru bataljonā, atvaļināts 1924.g. 24. maijā. 1924-1926. g. Politpārvaldes dienestā Rēzeknes raj. No 1926. g. dzīvojis Rīgā, gadījuma darbu strādnieks, kara invalīds. Peldoties noslīcis Lielupē 1927 g. 11. jūl. Apbedīts Jelgavā, Nikolaja Brāļu kapos.