LKOK nr.3/7

Apinis, Jānis

Pulkvedis, 6. Rīgas kājnieku pulka komandieris.


* 1867. g. 12. janvārī Cēsu apriņķī (1866. g. 30. decembrī).

+ 1925. g. 25. jūlijā.

[Apbedīts Cēsīs.]

Apbalvots par 1919. g. novembra cīņām Torņakalna rajonā un pie Iecavas.

1921. g. 18. novembrī paaugstināts par ģenerāli.

APINIS JĀNIS, Dāvida dēls
6. Rīgas kājn. pulka komandieris, pulkvedis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1867. g. 12. janv. Cēsu apr. Izglītojies Baltijas skolotāju seminārā.

Krievu armijā iestājies brīvprātīgi 1888. g., dienējis 97. Vidzemes kājn. pulkā Daugavpilī. 1891. g. beidzis Viļņas kājn. junkuru skolu. 1894. g. paaugst. par podporučiku, līdz 1910. g. dienējis 178. Cēsu pulkā Liepājā. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas III šķ. ordeņiem, paaugst. līdz kapitānam.

1. pasaules kara laikā kopā ar 113. Staraja Rusas pulku piedalījies kaujās Austrumprūsijā, vēlāk Augustovas raj. Polijā. Par kauju nopelniem saņēmis Annas II šķ., Vladimira IV šķ. ordeņus, paaugst. par apakšpalkavnieku, pēc tam par palkavnieku. No 1917. g. jūn. 217. Kovrovas pulka komandieris. Pēc kontūzijas atvaļināts 1918. g. janv., dzīvojis Kazaņā un darbojies latv. bēgļu komitejā, okt. atgriezies dzimtenē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 19. nov., iecelts par Vidzemes kara apg. priekšnieku; vadījis brīvprātīgo rotas formēšanu Cēsīs. Valdībai atkāpjoties, kopā ar to devies uz Liepāju, kur 1919- g. martā uzņēmies Kurzemes rezerves spēku pārzināšanu. 1919. g. apr. pēc fon der Golca rīkojuma arestēts un nodots karatiesai, taču attaisnots. 12. okt. iecelts par 6. Rīgas kājn. pulka komandieri, vadījis pulku visās kaujās pret bermontiešiem no Rīgas līdz Lietuvai.

1919. g. nov., kad pēc Torņakalna ieņemšanas 6. Rīgas kājn. pulkam pie Iecavas upes nācās izturēt vienu no spēcīgākajiem bermontiešu prettriecieniem, A. nakts laikā devās uz priekšējām līnijām, zem ienaidnieka uguns apstaigāja visu pulka fronti, iedvesmoja un sakārtoja rotas un noturēja pozīcijas, tādējādi glābdams vispārējo stāvokli.

No 1920. g. 1. aug. līdz 1924. g. martam 2. Vidzemes divīzijas komandieris. 1920. g. 13. aug. apbalv. ar LKO III šķ. un iecelts par LKO domes locekli. 1921. g. 18. nov. paaugst. par ģenerāli. 1924. g. febr. iecelts par Kara padomes locekli. Miris 1925. g. 25. jūl. Apbedīts Cēsīs.

Papildinformācija:

LK 1925 (164): Nāves paziņojumi un nekrologs / biogrāfija.