L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/66: Leo Kalnietis-Bergmanis

LKOK nr.3/66

Kalnietis-Bergmanis, Leo


Virsleitnants 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1895. g. 15. oktobrī Svitenes pagastā.

+ Kritis 1941. g. jūlijā pie Stāmerienas, cīņā pret vāciešiem.

[]

Apbalvots par 1920. g. 12. janvāra cīņu pie Jaundekšņu ciema Latgalē.

Pēdējā dienesta pakāpe kapteinis. Mainīja uzvārdu no Bergmanis uz Kalnietis.



LKO 
JURA  SVAN  STAN 

BERGMANIS LEO Pētera dēls
8. Daugavpils kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1895. g. 15. okt. Svitenē. Beidzis zemkopības skolu Jonišķos. Lauksaimn. instruktors.

Krievu armijā iesaukts 1915. g. aug., dienējis 12. Sibīrijas strēln. pulkā, pēc tam Rezerves latv. strēln. bataljonā Tērbatā. 1916. g. beidzis 1. Kijevas praporščiku skolu. 1917. g. sākumā pārcelts uz 3. Kurzemes latv. strēln. pulku. Kā izlūku komandas priekšnieks piedalījies kaujās pie Rīgas un Siguldas. Apbalv. ar Annas IV šķ., Staņislava III šķ. ordeņiem, 1917. g. saņēmis Jura krusta IV šķ. 1919. g. pusotru mēnesi bijis mobilizēts arī Sarkanajā armijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 10. jūl., piedalījies cīņās pret bermontiešiem pie Bolderājas un Torņakalnā, Līvbērzē un pie Dobeles. Par kauju nopelniem Bolderājā paaugst. par virsleitnantu. Austrumu frontē ievainots.

1920. g. 12. janv. Latgalē pie Jaundekšņu sādžas B. kā rotas komandieris pēc savas ierosmes ar 9 kareivjiem devās ienaidnieka aizmugurē, zem spēcīgas uguns apgāja pretinieka labo spārnu, tad straujā triecienā ielauzās Jaundekšņu sādžā. Būdams ievainots krūtīs, neatstāja ierindu; ar sādžas ieņemšanu sekmēja ienaidnieka sakāvi šajā frontes iecirknī un daudzu gūstekņu saņemšanu.

Pēc brīvības cīņām turpinājis dienestu Sapieru bataljonā.

1924. g. 31. janvārī atvaļināts slimības dēļ. Dzīvojis Jelgavā, bataljona komandieris 13. Bauskas aizsargu pulkā. 1927. g. janv. atgriezies armijā, dienējis 7. Siguldas kājn. pulkā, sasniedzis kapteiņa pak. Mainījis uzvārdu uz KALNIETIS. Dienestu turpinājis arī 1940-1941. g. Kritis kaujā pret vāciešiem 1941. g. jūl. pie Stāmerienas.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :