L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/83: Oskars Kalpaks

LKOK nr.3/83

Kalpaks, Oskars


Pulkvedis, 1. latviešu atsevišķā bataljona komandieris.


* 1882. g. 6. janvārī Meirānu pagastā.

+ 1919. g. 6. martā pie Airītēm no smaga ievainojuma.

[Apbedīts 1919. g. 11. martā Liepājā. 1919. g. 18. sept. pārbedīts Meirānu pag. Visagala kapos.]

Apbalvots par bataljona vadību cīņās no Lielauces līdz Skrundai.





LKO 
JURA 

KALPAKS OSKARS Pētera dēls
Latv. atsevišķā bataljona komandieris, pulkvedis.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1882. g. 6. janv. Meirānu pag. Visagala Liepsalās lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Visagala pamatskolu un trīsgadīgo Lubānas ministrijas skolu. Pēc tam kādu laiku bijis zemkopis.

Krievu armijā iestājies kā brīvprātīgais 1903. g. 40. Kolivaņas kājn. pulkā, kur sekmīgi pabeidzis mācību komandu un 1905. g. sept. pārgājis uz Irkutskas karaskolu. Beidzis to 1908. g. un turpinājis dienestu 183. Pultuskas kājn. pulkā Varšavā un Kostromā. Sākoties 1. pasaules karam, kopā ar pulku ieradies frontē un piedalījies karadarbībā pret Austriju Holmas-Zamostjes raj., pie Sahas upes un gājienā uz Krakovu. No 1915. g. sākuma rotas komandieris. Šai amatā veicis atkāpšanos no Austrijas līdz Brestai un Baranovičiem. 1915. g. aug. apbalv. ar Jura zobenu par ļoti sekmīgu arjergarda kauju pie Zeļonijdvorecas. Par līdzdalību ienaidnieka frontes pārraušanā pie Dolnijskrobovas Baranoviču raj. 1915. g. 17. sept. apbalv. ar Jura krusta IV šķ. Par varoņdarbiem viņam piešķirti arī daudzi citi kaujas ordeņi. Karalaikā pakāpeniski paaugst. no poručika līdz palkavniekam. 1916. g. jūn. pie Baranovičiem kontuzēts. Pēc izveseļošanās pārcelts uz Poliju un Rumāniju, kur piedalījies vēl dažās kaujās. 1917. g. vasarā iecelts par 183. Pultuskas kājn. pulka komandieri. Pēc lielinieku apvērsuma pulku izveda uz Kostromu, kur to izformēja. 1918. g. vasarā atgriezies dzimtenē.

Latvijas armijā pieteicies brīvprātīgi 1919. g. 1. janv., apsardzības ministrs J. Zālītis viņu iecēla par Latv. atsevišķā bataljona komandieri. Tā K. kļuva par Latvijas bruņoto spēku pirmo virspavēlnieku. 1919. g. 3. janv. rītā kopā ar karaspēku atkāpies no Rīgas. 7. janv. atstājis Jelgavu un caur Dobeli atkāpies līdz Lielaucei, kur 16. janv. deva ienaidniekam pirmo prettriecienu. K. vadīja kauju un guva panākumus, kam tolaik bija ļoti liela morāla nozīme. Nepietiekošo spēku dēļ nācās vēl atkāpties līdz Rudbāržiem. 1919. g. 29. janv. bataljons pārgāja ofensīvā un sakāva 2. Padomju Latvijas strēln. pulku, atspiežot to atpakaļ pāri Ventai. 3. martā sākās sekmīgs uzbrukums pie Skrundas. Bataljons zem ienaidnieka uguns forsēja Ventu pie Lēnes muižas, pilnīgi sakāva ienaidnieka pulku, ieņēma Jaunmuižu un nocietinājās tajā. 6. martā, virzoties pa mežainu, svešu apvidu, nejauši sadūrās ar vācu Borha bataljona daļām. Savstarpējā apšaudē K. ķēra nomaldījusies vācu lode.

Ar LKO visām 3 šķirām apbalv. par to, ka tajā laikā, kad Sarkanā armija uzbruka tikko proklamētajai Latvijas brīvvalstij, ieņemdama valsts lielāko daļu, K. ar neizsīkstošu enerģiju un nelokāmu ticību Latvijas nākotnei grūtos apstākļos noorganizēja patriotismā un kaujas garā stiprus pirmos bruņotos spēkus, nostājās to priekšgalā un rādīja priekšzīmi visos to varoņdarbos, veda savus karavīrus pret lielā pārspēkā esošu, labi apbruņotu pretinieku, nepārtrauktā kauju virknē apturēja to, atsita uzbrukumus un beidzot uzsāka uzvarām pilnu gājienu, izdzenot ienaidnieku no Latvijas. Savu cīnītāju priekšā pulkvedis krita varoņa nāvē, taču viņa iedvestā varonība un nodibinātās tradīcijas bija tas spēks, kas palīdzēja nacionālajai armijai galu galā pilnīgi atbrīvot mūsu zemi.

Apbedīts 1919. g. 11. martā Liepājā. 1919. g. 18. sept. pārbedīts Meirānu pag. Visagala kapos. Piemiņas zīmes ir uzstādītas K. nāves vietā pie Airītēm, uz kapa Meirānos.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :