L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/622: Miķelis Karpiņičs

LKOK nr.3/622

Karpiņičs, Miķelis


Seržants Cēsu rotā


* 1893. g. 16. janvārī Rīgā (poļu tautības).

+ Nošauts 1942. g. 9. novembrī izsūtījumā. Vieta nav zināma.

[]

Apbalvots par 1919. g. 22. februāra cīņu pie Lēnas muižas.



1941. g. 14. jūnijā apcietināts un deportēts.


LKO 
JURA 

KARPIŅIČS MIĶELIS Alekša dēls
Cēsu rotas seržants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1893. g. 16. janv. Rīgā. Polis. Beidzis sešgadīgu pamatskolu, pēc tam apguvis arodu un strādājis čugunlietuvē par formētāju.

Krievu armijā iesaukts 1914. g., dienējis 50. rezerves bataljonā. No tā pārcelts uz 10. Somijas strēln. pulku, piedalījies kaujās Austrumprūsijā, Karpatos un Galīcijā. Apbalv. ar Jura medaļu, Jura krusta III, IV šķ., paaugst. par vecāko apakšvirsnieku. 1915. g. nov. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz 5. Zemgales latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Tā rindās cīnījies Ziemassvētku kaujās un pie Ložmetējkalna, kur kontuzēts.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 10. dec., piedalījies kaujās Kurzemē un Zemgalē, pēc tam 2. Ventspils kājn. pulka sastāvā cīņās Latgales frontē. Bermontiešu uzbrukuma dienās atradies kara slimnīcā Rīgā un 10. okt. vēl neizveseļojies, ieradies Daugavmalā, kur aktīvi piedalījies Rīgas aizstāvēšanā.

1919. g. 22. febr. Skrundas raj. pie Lēnes muižas K. kā smagā ložmetēja apkalpes vecākais spēcīgā apšaudē pēc paša ierosmes uzstādīja ložmetēju, ļāva ienaidniekam tuvoties 50 soļu attālumā un ar labi mērķētu uguni tos aizturēja līdz pēdējai iespējai, tā dodams laiku Cēsu rotai sakārtoties Lēnes dzirnavās un atsist šo uzbrukumu.

Pēc bermontiešu sagrāves palicis Rīgas komandantūras dienestā kā garnizona virssardzes pārzinis. 1920. g. okt. pārcelts uz 2. Ventspils kājn. pulku par ložmetēju instruktoru. 1921. g. 30. janv. atvaļināts. Iestājies policijas dienestā. Vecākais policijas kārtībnieks Lubānas un Galgauskas, beidzot Litenes pag. No dienesta atbrīvots 1940. g. 12. sept.

1941. g. 14. jūn. kopā ar ģimeni no Litenes Austriņiem deportēts uz Krieviju. PSRS leTK Sevišķā apspriede 1942. g. 17. okt. piesprieda K. nāvessodu. Nošauts 1942. g. 9. nov.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :