L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/897: Jānis Kauliņš

LKOK nr.3/897

Kauliņš, Jānis


Virsleitnants, Priekules brīvprātīgo rotas komandieris.


* 1889. g. 10. jūlijā Rīgā.

+ Nošauts 1942. g. 30. aprīlī Novosibirskā.

[]

Apbalvots par to, ka 1919. g. vācu apvērsuma laikā 16. aprīlī Liepājā izglāba no vācu gūsta apsardzības ministru Jāni Zālīti un nogādāja uz kuģa "Saratov".

Pakāpeniski paaugstināts. Pedeja dienesta pakāpe Pulkvedis-leitnants.

1941. gadā NKVD apcietināts un deportēts.


LKO  TZO 

KAULIŅŠ JĀNIS Miķeļa dēls
Priekules brīvprātīgo rotas komandieris, virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1889. g. 10. jūl. Rīga. Beidzis reālskolu, pēc tam izglītojies RPI.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. Beidzis Aleksandra karaskolu Maskavā, iedalīts 109. kājn. rezerves pulkā. 1917. g. martā pārcelts uz Rezerves latv. strēln. pulku, kurā palicis līdz 1918. g.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 3. janv., piedalījies kaujās Kurzemē, pēc tam iecelts par Priekules komandantu.

1919. g. apr. K. kā Priekules komandants glāba no vācu gūsta un neizbēgamas nāves Latvijas apsardzības ministru Jāni Zālīti un ar lielām grūtībām nogādāja viņu uz valdības kuģa "Saratov".

Pēc Rīgas atbrīvošanas Armijas virspavēlnieka štāba komandants. Piedalījies cīņās pret bermontiešiem, paaugst. par kapteini. Pēc Zemgales atbrīvošanas 3. robežsargu pulka komandieris.

Atvaļināts 1921. g. 1. maijā. 1922. g. beidzis LU Tautsaimniecības fakultāti. Nodaļas priekšnieks Valsts Zemes bankā Jelgavā. 1928. g. ievēlēts 3. Saeimā no jaunsaimnieku un sīkgruntnieku saraksta. 16. Jelgavas aizsargu pulka autorotas komandieris.

1932. g. iekšlietu ministrs. No 1933. g. Saeimas sekretārs. 1934-1935. g. zemkopības ministrs. 1935. g. iecelts par Zemes bankas direktoru. 1938. g. devies pensijā. Jelgavas kredītbiedrības valdes loceklis. "Kalpaka bataljona biedrības" biedrs. 16. Jelgavas aizsargu pulka aizsargs. Apbalv. ar TZO III šķ. Padomju okupācijas gadā grāmatvedis Jelgavas Valsts apdrošināšanas kantorī.

Apcietināts 1941. g. 16. jūn., izvests uz Novosibirsku, arī ģimene izsūtīta. 1941. g. 25. dec. piespriests nāvessods (KPFSR KK 58-4). Nošauts 1942. g. 30. apr. Novosibirskā.


 

   2018 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :