LKOK nr.3/1152

Kļaviņš, Roberts

Apakšpalkavnieks 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulkā.


* 1885. g. 10. novembrī Grašu pagastā.

+ Nošauts 1941. g. 16. oktobrī.

[]

Apbalvots par cīņām 1916. g. 19. jūnijā un 25. septembrī Nāves salā.

1922. g. 2. jūnijā paaugstināts par pulkvedi un 1931. g. 18. novembrī par ģenerāli. No 1940. g. 21. jūnija līdz 1940. g. 27. septembrim PSRS okupācijas varas iecelts par Tautas armijas komandieri. No 1940. g. 27. septembra līdz 1941. g. 22. jūnijam Sarkanarmijas 24. teritoriālā korpusa komandieris, ģenerālleitnanta pakāpē.

NKVD apcietināts 1941. g. 22. jūnijā Maskavā. PSRS Augstākās tiesas kara kolēģija 1941. g. 29. jūlijā Maskavā notiesāja uz nāvi.

KĻAVIŅŠ ROBERTS Jura dēls
Bij. 2. Rīgas latv. strēln. pulka štabskapitāns.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1885. g. 10. nov. Grašu pag. Beidzis Cēsu pilsētas skolu, Gorku lauksaimn. skolu.

Pēc tam iestājies Krievu armijā. 1903. g. komandēts uz Viļņas karaskolu. 1906. g. paaugst. par praporščiku. 1914. g. pavasari iestājies Nikolaja Kara akadēmijā štabskapitāna pak. 1915. g. okt. iestājies 2. Rīgas latv. strēln. bataljonā, vēlākajā pulkā, piedalījies daudzās kaujās. Apbalv. ar Staņislava II, III šķ., Annas II, III un IV šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem.

1916. g. 1. aug. K. personiski veica izlūkošanu, straujā triecienā ieņēma vācu pozīcijas Smārdes raj., tā lielā mērā veicinādams visa pulka uzbrukumu; 25. sept., kad vācieši ar indīgām gāzēm iznīcināja Nāves salas garnizonu, zem stipras ienaidnieka uguns ieradās pozīcijās, izturēja kauju pret pārspēkā esošajiem vāciešiem un noturēja Nāves salu.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918,g. 18. nov. pulkveža-leitnanta pak. 1920. g. 14. okt. - 1921. g. 14. janv. Galvenā štāba nodaļas priekšnieks. 1922. g. jūn. paaugst. par pulkvedi, līdz 1922. g, 8. nov. Robežsargu divīzijas štāba priekšnieks.

1928. g. 4. Valmieras kājn. pulka komandieris. 1931. g. 2. Vidzemes divīzijas komandieris. No 1931. g. ģenerālis.

1934. g. 14. jūn. pēc paša vēlēšanās atvaļināts. Apbalv. ar TZO III šķ., Aizsargu Nopelnu krustu. Piešķirti apbūves gabali Rīgas Jūrmalā un zeme Kandavas virsmežniecības Sabiles novadā. Beidzis LU Juridisko fakultāti.

1940. g. jūn. Tautas armijas komandieris. 1940. g. jūl. ievēlēts Tautas Saeimā, no 1940. g. dec. 24. teritoriāla korpusa komandieris. 1941. g. jūn. nosūtīts uz "kursiem" Maskavā, kur 22. jūn. arestēts. Piespriests nāvessods, nošauts 1941. g. 16. okt. Maskavā.