LKOK nr.3/713

Kodis, Krišjānis Juris

Virsleitnants 1. Latvijas neatkarības rotā.


* 1890. g. 2. martā Bornsmindes pagastā.

+ 1937. g. 14. oktobrī Īslīces pagastā.

[Apbedīts Īslīces pag. Struķu kapsētā.]

Apbalvots par 1919. g. 26. marta cīņu pie Slokas.

KODIS KRIŠJĀNIS JURIS Pētera dēls
Neatkarības rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1921. gadā

Dzimis 1890. g. 2. martā Bornsmindes (Īslīces) pag. Jaunkodēs. Izglītojies zemkopības skolā, pēc tam nolicis brīvprātīgā eksāmenus Jelgavas reālskolā. Kantorists kādā muižā Volīnijas gub.

Krievu armijā iesaukts 1911. g., dienējis par rakstvedi Panevežas kara apg. priekšnieka pārvaldē. 1915. g, beidzis apakšvirsnieku apmācības komandu. 1916. g. beidzis Telavas praporščiku skolu, dec. pēc paša vēlēšanās pārvietots uz Rezerves latv. strēln. pulku, 1917. g. jūl. iedalīts 4. Vidzemes latv. strēln. pulkā, kura sastāvā izcīnījis pēdējās strēln. kaujas pie Olaines, Juglas un Jūdažiem. Apbalv. ar Annas ordeņa IV šķ. un Jura krustu, paaugst. par podporučiku.

1918. g. okt. kā brīvprātīgais iestājies krievu Ziemeļarmijā un piedalījies kaujās pret lieliniekiem pie Ostrovas un Latgalē.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 11. dec., ieskaitīts par kareivi Neatkarības rotā. Piedalījies visās Kurzemes un Zemgales atbrīvošanas kaujās. Tālāk 1. Liepājas kājn. pulka sastāvā cīnījies Latgales frontē, Bermonta uzbrukuma dienās kaujās Zemgalē.

1919. g. 26. martā kaujā pie Slokas, kad stipra ienaidnieka ķēde, bruņuautomobiļa atbalstīta, apgrūtināja mūsu karavīru virzīšanos uz priekšu, K. brīvprātīgi zem spēcīgas uguns aizvilka savu smago ložmetēju ienaidnieka spārnā un atklāja uguni, kā rezultātā ienaidnieks pārtrauca pretuzbrukumu un vērsa uguni pret K. Tikmēr mūsu spēkiem radās iespēja bez zaudējumiem triecienā ieņemt Sloku.

Atvaļināts 1920. g. 8. okt., dažus gadus mežsargs Jelgavas virsmežniecībā, vēlāk zemkopis jaunsaimn. Īslīces pag. Vidučos. Pensionēts kā III kategorijas kara invalīds. Miris 1938. g. 14. okt. Apbedīts Īslīces pag. Struku kapsētā.