LKOK nr.3/1268

Krievs, Ādams

Dižkareivis 8. Daugavpils kājnieku pulkā.


* 1890. g. 21. augustā Valmieras apriņķī.

+ 1941. g. 9. augustā Severlagā.

[]

Apbalvots par Daugavas forsēšanu 1919. g. 15. oktobrī pa jauno Dzelzs tiltu.

Pakāpeniski paaugstināts par virsseržantu.

1941. g. 14. jūnijā deportēts.

KRIEVS ĀDAMS Friča dēls
8. Daugavpils kājn. pulka seržants.

Ordenis piešķirts 1922. gadā

Dzimis 1890. g. 21. aug. Lodes pag. zemkopja ģimenē. Pagastskolas izglītība. Dzīvojis Ternejas pag.

Krievu armijā iesaukts 1911. g. nov., dienējis 15. Sibīrijas strēln. pulkā. No 1914. g. sept. piedalījies kaujās Polijā, apbalv. ar Jura medaļas IV šķ. Ticis ievainots. Pēc izveseļošanās iedalīts Rezerves latv. strēln. bataljonā. 1916. g. sākumā pārcelts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku, piedalījies daudzās kaujās. Ticis ievainots, apbalv. ar Jura krusta IV šķ. 1. pasaules kara beigās devies uz Krieviju, kur mobilizēts Sarkanajā armijā. To atstājis 1919. g. maijā.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1919. g. 1. jūn., piedalījies cīņās pret bermontiešiem un Latgales atbrīvošanā.

1919. g. 15. okt. Rīgā uzbrukumā dzelzstiltam K. pēc 2 virsnieku bojāejas uzņēmās pusrotas komandēšanu un noturējās Pārdaugavā līdz atkāpšanās pavēles saņemšanai: ar ložmetēja uguni sedza mūsējo atkāpšanos un atgriezās pāri tiltam pēdējais.

Armijā palicis arī pēc brīvības cīņām, sasniedzis virsnieka vietnieka pak.

Neatkarības pēdējos gados atvaļināts. Piešķirta jaunsaimn. Burtnieku pag. Burtnieku muižā. Dzīvojis Valmierā, gadījuma darbu strādnieks. Apbalv. ar TZO I pak. godazīmi.

1941. g. jūn. kopā ar ģimeni deportēts uz Krieviju. Miris 1941. g. 9. aug. Severlagā.