L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/45: Teodors Krišjānis

LKOK nr.3/45

Krišjānis, Teodors


Virsleitnants 10. Aizputes kājnieku pulkā.


* 1891. g. 8. decembrī Ventspilī.

+ 1965. g. 24. februārī North Brighton, Melburnā.

[Apbedīts Melburnas latv. evaņģēliski luteriskās draudzes kapu nodaļā.]

Apbalvots par cīņām 1919. g. 14. novembri Liepājas kara ostas rajonā.





LKO  TZO 

KRIŠJĀNIS TEODORS Didriķa dēls
10. Aizputes kājn. pulka virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1891. g. 8, dec. Ventspilī tālbraucēja kapteiņa ģimenē. 1913. g. beidzis Tukuma komercskolu, pēc tam studējis komercinstitūtā Maskavā. Bankas ierēdnis.

Krievu armijā iesaukts 1916. g. jūl., beidzis 4. Maskavas praporščiku skolu. 1917. g, jūn. ieskaitīts 43. Ohotskas kājn. pulkā. Tā paša gada sept. kaujā kontuzēts. 1918. g. sept. iesaukts Sarkanajā armijā. Vispirms dienējis Urālu-Turkestānas frontē. 1919. g. aprīlī nosūtīts uz Latviju. Lieliniekiem atkāpjoties, padevies gūstā un 1919. g. 26, jūn. brīvprātīgi iestājies Latvijas armijā. Iedalīts par rotas komandieri 4. Latgales divīzijas bataljonā Liepājā, vēlākajā 10. Aizputes kājn. pulkā. Paaugst. par virsleitnantu.

1919. g. 14. nov., kaujā Liepājas karaostas raj. K. izvirzījās pretī ienaidnieka pārspēkam, ar sev padoto rotu pārgāja pretuzbrukumā un, smagi ievainots plecā, neatstāja ierindu, līdz kaujas iznākums bija nodrošināts.

No 1920. g. apr. 10. Aizputes kājn. pulka satiksmes komandas priekšnieks, rotas komandieris.

Atvaļināts 1921. g. 20. janv. No 1922. g. Valsts kontroles revidents Rīgā, 1928. g. apbalv. ar TZO IV šķ.

1944. g. tulks vācu armijas 87. divīzijas štābā, piedalījies Latvijas Vēstures muzeja fondu saglabāšanā to evakuācijas laikā. Kara beigās devies uz Vāciju. Vēlāk izceļojis uz Austrāliju, dzīvojis Melburnā. Aktīvs sabiedrisks darbinieks, dziedājis latv. korī. Miris 1964. g. 24. febr. Melburnā. Apbedīts Melburnas latv. evaņģēliski luteriskās draudzes kapu nodaļā. (Apbalv. arī brālis Augusts).


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :