|
|
LKOK nr.3/393
Kurelis, Jānis
Palkavnieks 5. Zemgales latviešu strēlnieku pulkā.
* 1882. g. 6. maijā Ērģemes pagastā.
+ 1954. g. 5. decembrī Chicago, IL, ASV.
[Urna novietota Irving Park Acacia Cemetery (Akācijas kapsētā), Čikāgā]
Apbalvots par 1917. g. 19./20. augusta cīņām pie Mazās Juglas.
1925. g. 22. jūnijā paaugstināts par ģenerāli. Tehniskās divīzijas komandieris. 1944. gadā noorganizētās militārās vienības darbībai Sarkanarmijas aizmugurē komandieris. Kureļa grupa 1944. g. septembrī pārcēlās uz Kurzemi un nepakļāvās vācu varai. Uz ģen. ltn. F. Jekelna pavēli Kureļa grupu likvidēja. Viņu pašu 1944. g. 14. novembrī izsūtīja uz Vāciju. 1951. gadā viņš izbrauca uz ASV.
KURELIS JĀNIS Jāņa dēls
Bij. 5. Zemgales latv. strēln. pulka kapitāns.
Ordenis piešķirts 1920. gadā
Dzimis 1882. g. 6. maijā Ērģemes pag. kalpa ģimenē.
1899. g. beidzis Pleskavas reālskolu un iestājies Krievu armijā 183. Pultuskas kājn. pulkā Varšavā. 1901. g. beidzis Odesas junkuru skolu, pārcēlis uz 22. Nižņegorodas kājn. pulku. 1904. g. nosūtīts uz Mandžūriju 12. Sibīrijas strēln. pulka sastāvā, vēlāk iedalīts 3. Sibīrijas strēln. divīzijas atsevišķajā ložmetēju rotā. Piedalījies kaujās, apbalv. ar Staņislava III šķ., Annas IV šķ. ordeņiem. 1906. g. atgriezies 22. Nižegorodas pulkā. 1910. g. janv. komandēts uz Galveno štābu, okt. pārcelts uz Ģenerālštāba pārvaldi administratīvos amatos; 1912. g. atgriezies savā pulkā, 1915. g. piedalījies kaujās Rumānijas frontē.
1916. g. 15. janv. pārcelts uz 5. Zemgales latv. strēln. bataljonu, vēlāko pulku. Cīnījies pie Ķekavas 1916. g. martā u. c. kaujās līdz pēdējām sadursmēm 1917. g. aug. pie Mazās Juglas. Paaugst. par pulkvedi, apbalv. ar Staņislava II šķ., Annas II šķ., Vladimira IV šķ. ordeņiem. Jura krusta IV šķ. Atvaļināts 1918. g. janv.
1917. g. 19. un 20. aug. pie Mazās Juglas K,. personiski vadīdams kaujā pulka 2. bataljonu, pašaizliedzīgā cīņā veselu dienu aizturēja pretinieka virzīšanos uz priekšu, atsita vairākus niknus uzbrukumus, brīžiem būdams ielenkts no 2 pusēm. Aizkavēja dzelzceļa pārraušanu pie Ropažiem un Inčukalna, tā glābjot visu 12. armiju no ielenkuma.
1918. g. martā devies uz Tālajiem Austrumiem, uz Šanhaju, 1918. g. nov. ieradies Vladivostokā, kur 14. nov. iecelts par Imantas pulka komandieri, 1919. g. apr. iecelts par Nacionālās padomes Kara nodaļas priekšnieku, 9. aug. par kara lietu pārzini pie Latvijas valdības pārstāvja Tālajos Austrumos.
1919. g. nov. ieradies Latvijā, iecelts par Armijas virspavēlnieka štāba Organizācijas daļas priekšnieku. 1920. g. arī par Apsardzības ministrijas padomes locekli. No 1921. g. 1. okt. Tehniskās pārvaldes priekšnieka palīgs, pēc tam Tehniskās divīzijas komandieris. 1925. g. 22. jūn. paaugst. par ģenerāli. 1930. g. beidzis kara akadēmiskos kursus.
Atvaļināts sakarā ar maksimālā vecuma sasniegšanu. Piešķirta Jaunaijažu muižas dārzniecība Vidrižu pag. Apbalv. ar TZO II, III šķ., Viestura ordeņa I šķ., Aizsargu Nopelnu krustu. No 1942. g. Latvijas Invalidu kooperācijas savienības uzņēmuma "Apsardze" direktors.
1944. g. jūl. Skrīveros noorganizējis militāru vienību partizānu karam Sarkanās armijas aizmugurē. 1944. g. sept. vienība pārbāzējusies uz Kurzemi, dislocējoties Strazdes, Ugāles un Puzes pag. Sakarā ar plāniem šo vienību izmantot Latvijas neatkarības atjaunošanai un nepakļaušanos vācu okupācijas varai, gestapo u. c. vācu spēki vienību likvidēja, 1944. g. 14. nov. K. izsūtīts uz Vāciju.
1951. g. emigrējis uz ASV, dzīvojis Čikāgā. Miris 1954. g. 5. dec.
Papildinformācija:
LK 1939(179): Biogrāfija.
LK 1939(257): Apbalv. ar Viestura ordeņa I šķ.
|