L.k.o.k.
Lāčplēša kaŗa ordeņa
kavalieŗi


LKO
 
  Pilna Māras istabiņa
Sīku, mazu šūpulīšu:
Kad to vienu kustināja,
Visi līdzi līgojās.

  Iesākumlapa [Home]  
  L.k.o. statūti
 
Meklēt L.k.o.k. pēc:
  Numura (LV) (600k!)
  Uzvārda (LV)
  Kaujas vienības (LV)
  Ārzemju kaŗaspēku
piederības
 
Citiem apbalvojumiem
   
  KAD dzimis (gads)
  KAD miris (gads)
  KUR miris (valsts)
   

PAR šo dB / vēres



  Atpkaļ uz servera
mājaslapu

[megabytedata1.co.uk]

 
 
L.k.o.k. biogrāfija

LKOK nr 3/289: Valdemārs Malcenieks

LKOK nr.3/289

Malcenieks, Valdemārs


Virsleitnants Cēsu rotā.


* 1891. g. 12. decembrī Saukas pagastā. (Pēc citām ziņām 1890. g. 10. decembrī.)

+ 1941. g. 15. augustā ieslodzījumā Astrahaņā.

[]

Apbalvots par 1919. g. 16./17. marta cīņām pie Bikstiem.

1919. gadā paaugstināts par kapteini, 1920. gadā par pulkvedi-leitnantu un 1927. g. 22. jūnijā par pulkvedi. No 1932. gada līdz 1940. gadam Rīgas pilsētas komandants.

1941. g. 21. februārī NKVD apcietināts un izsūtīts uz Astrahaņu.


LKO  TZO  VIES 

MALCENIEKS VALDEMĀRS Friča dēls
Cēsu rotas virsleitnants.

Ordenis piešķirts 1920. gadā

Dzimis 1891. g. 12. dec. Saukas pag. lauksaimnieka ģimenē. Beidzis Jēkabpils tirdzniecības skolu.

Krievu armijā iesaukts 1912. g., dienējis 20. Sibīrijas strēln. pulkā. 1914. g. kopā ar to devies uz fronti, piedalījies kaujās Polijā. 1915. g. jūl. pie Lubļinas ievainots. 1916. g. jūl. komandēts uz praporščiku skolu Gatčinā, pēc tās beigšanas dec. nosūtīts uz 1. Daugavgrīvas latv. strēln. pulku, dienējis līdz 1917. g. okt., kad no armijas aizgājis un apmeties uz dzīvi Tērbatā. Tur kritis vācu gūstā, no kura atgriezies 1918. g. sept.

Latvijas armijā iestājies brīvprātīgi 1918. g. 20. dec. Rīgā, dienējis Cēsu rotā nodaļas un vada komandiera amatos. Piedalījies kaujās, sākot no Skrundas līdz Ērzeļu krogam Zemgalē. 23. martā iecelts par Džūkstes un tās apkārtnes komandantu. Sept. iecelts par bataljona komandieri 2. Ventspils kājn. pulkā, piedalījies kaujās pret lieliniekiem Latgalē - Aizkalniešu stacijas ieņemšanā, kaujās par Viļēniem un Rēzekni. Paaugst. par pulkvedi-leitnantu, skaitot no 1920. g. 11. janv.

1919. g. 16-17. marta kaujās pie Bikstu muižas M. kā vada komandieris izsita ienaidnieku no Abavas upes krastiem un ieņēma izdevīgas pozīcijas iepretim Bikstu muižai. Nokļuvis zem nepārtrauktas un stipras krustuguns, palicis bez sakariem ar citām daļām, neatstāja pozīcijas un turpināja cīņu, ievērojami sekmēdams Bikstu muižas ieņemšanu.

1921. g. febr. pārgājis robežsardzes dienestā, 3. robežsargu pulka komandieris. 1922. g. okt. atgriezies 2. Ventspils kājn. pulkā bataljona komandiera amatā. Vairākus mēnešus komandējis arī pulku. 1924. g. beidzis vecāko virsnieku kursus. 1925. g. pārvietots uz 10. Aizputes kājn. pulku par pulka komandiera palīgu. 1928. g. tādā pašā amatā 9. Rēzeknes kājn. pulkā. 1932-1940. g. Rīgas pilsētas komandants. Apbalv. ar TZO III šķ. 1927. g. paaugst. par pulkvedi. Piešķirta jaunsaimn. Lielsusējas muižā.

Padomju okupācijas gadā represēts, 1941. g. 21. febr. apcietināts un izsūtīts. Miris 1941. g. 15. aug. ieslodzījumā Astrahaņā.

Papildinformācija:

LK 1939(281): Apbalvots ar Viestura ordeņa II šķ.


 

   2024 megabyte_data infolaboratorium vulpecula seloniensis : UK Server1 :